Слайд 2
Balsta un kustību aparāta slimības ir nopietna problēma
slimnīcas darbiniekiem, jo īpaši medicīnas māsām. (BKA)
Слайд 3
Galvenās bažas ir par muguras traumām un plecu
sastiepumiem, jo abi šie traucējumi var radīt smagas sekas.
Medicīnas māsas profesija ir viena no tām, kam ir vislielākais darba izraisītu muguras sāpju riski. Galvenais balsta un kustību aparāta slimību (BKAS) cēlonis ir pacienta pārvietošana.
Слайд 4
Nereti muguras sāpju iemesls ir deģeneratīvās izmaiņas mugurkaulā
un audos ap to [Izmerovs N.F., 1997; Eglīte M.,
2000; Iļķēns G., 2005].
Слайд 5
Deģeneratīvi-distrofisko izmaiņu iemesls ir barošanās traucējumi un dažādu
kaitīgu faktoru (hipoksija, iekaisums, oksidatīvais stress, pārslodzes) iedarbība. Pētot
muguras sāpju attīstību, svarīga ir muguras uzbūve, biomehānika un nervu sistēma [Artamonova V., 1996;
Слайд 6
Sāpes mugurkaulā var attīstīties
[Logina I., 1996; Eglīte
M., 2000]:
1. ja ir pārlieku liela slodze uz
normālu mugurkaulu;
2. normāla slodze uz patoloģisku mugurkaulu;
3. normāla slodze uz normālu mugurkaulu, ja tas nav sagatavots slodzei.
Слайд 7
Arī psihogēni faktori (stresori) izsauc muguras lejas
daļas sāpes:
monotons darbs,
sliktas darba attiecības,
kontroles trūkums par
veicamo darbu u.tml
Слайд 8
Šī ietekme var izraisīt ilgstošas muskuļu kontrakcijas, kas
noved pie muskuļu išēmijas un rada sāpes, kuras atkal
izraisa muskuļu kontrakcijas, veidojot tā saucamo apburto loku.
Слайд 9
Muskuļu un skeleta sistēmas (MSS) bojājumus var izraisīt
[ Takala E.P, 1977]:
1.atkārtotas un ilgstošas aktivitātes;
2.kustības, kurās
jāpielieto spēks;
3.ilgstoša statiska slodze;
4.karstais vai aukstais mikroklimats;
5. vibrācija.
Слайд 10
Veselības traucējumi, kas raksturīgi saistībā ar darba pozu
Слайд 11
1.Ilgstoša stāvēšana-varikozas vēnas, asinsrites sastrēgumi kājās.
2.Sēdēšana bez muguras
atbalsta-muguras lejas daļas traucējumi.
3.Sēdēšana pārāk augstu-palēnināta asinsrite (sastrēgumi) kājās.
Слайд 12
4. Plecu joslā sagriezies-muguras augšējās daļas bojājumi.
5. Noliekšanās
uz priekšu-muguras lejas daļas bojājumi.
6. Izstieptas vai paceltas rokas-roku
muskuļu noslodze, muguras augšējās daļas bojājumi.
Слайд 13
7. Izvērsti elkoņi-plecu locītavas bojājumi, divgalvu muskuļu bojājumi.
8.
Atpakaļgaita -līdzsvara traucējumi, attiecīgo muskuļu grupu noslodze.
9. Darbs uz
ceļiem-pasliktināta asinsrite kājās, muguras bojājumi
Слайд 14
Biežāk sastopamās slimības, kuras izraisa fiziskā slodze
Funkcionālās pārslodzes
rezultātā strādājošiem attīstās :artrozes, epikondilīti, veģetatīvi-sensora polineiropātija, pleca, mugurkaula
kakla daļas radikulopātija, tendovaginīti, pleca lāpstiņas periartroze, jostas krustu daļas radikulopātijas [Takala E.P, 1977; Luopajärvi T., 1998; Eglīte M., 2000; Izmerovs N.F., 1997].
Слайд 15
Smagākos gadījumos strādājošam var attīstīties akūts skeleta sāpju
sindroms mugurkaula kakla vai jostas krustu daļā, var izveidoties
starpskriemeļu diska trūce, miozīti, mialģijas. Veidojas deformējošas spondilozes, mugurkaulāja patoloģiski izliekumi.
Слайд 16
Pārmērīgs MSS noslogojums, nenormēts darba laiks nelabvēlīgos mikroklimatiskos
apstākļos izraisa skausta apvidus patoloģijas: neiralģiju, torticollis jeb „greizā
kakla” sindromu, brahiālas pleksalģijas. Muskuļu sistēmas arodslimības miofibrozes jeb muskuļu fasciju sindroms tiek diagnosticēts smaga fiziska darba strādniekiem [Takala E.P, 1977; Boyd W., 1984; Eglīte M., 2000].
Слайд 17
Cieš strādājošā plecu josla, it sevišķi statiskas un
dinamiskas slodzes, vai piespiedu pozu apstākļos.
Tendovaginīti jeb cīpslu
apvalku deģeneratīvi distrofiskiski bojājumi var attīstīties nodarbinātiem, kuri nostrādājuši profesijā vairāk kā 20 gadus.
Слайд 18
Pleca locītavas vai pleca lāpstiņas periartrozi veicina liels
roku kustību biežums ar atkārtošanos plecu locītavās, liela kustību
amplitūda.
Слайд 20
Starpskriemeļu diska trūce rodas gadījumos , kad fibrozā
gredzena vai skrimšļaino gala plātnīšu pretestība ir samazināta, bet
želatīnveida kodola turgors saglabājies. Pastiprināta slodze var izraisīt fibrozā gredzena plīsumus, tad želatīnveida kodola daļas sāk iespiesties fibrozā gredzena spraugās, izraisot tā deformāciju. Veidojas diska izvelvējums (protrusio).
Слайд 21
Tā ir diska trūces veidošanās pirmā stadija. Ja
fibrozā gredzena Šķiedras pilnīgi pārtrukst, želatīnveida kodola audi izspiežas
starpskriemeļu diska ārpusē zem mugurkaulāja gareniskajām saitēm. Tā ir jau izveidojusies starpskriemeļu diska trūce(prolapsus). Apmēram 95% no visām disku trūcēm lokalizējas L4-L5 diska līmenī.
Слайд 22
Izmaiņas starp skriemeļu diskā var izraisīt klīniskos
simptomus vai nu kairinot starp skriemeļu disku un mugurkaulāja
saišu un locītavu receptorus, vai arī bojājot muguras smadzeņu spinālos nervus un saknītes.
Слайд 23
Diskogēno bojājumu klīniskā aina jostas rajonā.
Слайд 24
Diskogēnais lumbago parasti sākas pēkšņi pēc mugurkaulāja
rotācijas kustībām vai smagu priekšmetu celšanas Sāpes ir ļoti
stipras, nevar pārvietoties, sāpes dziļi mugurā, jostas vai jostas un krustu apvidū, tās var izstarot arī uz augšstilbu ārējo virsmu un cirkšņa apvidu.
Слайд 25
Mugurkaulāja kustības, klepus un šķavas sāpes pastiprina.Kustību apjoms
mugurkaulāja jostas apvidū ir ierobežots, jostas un krustu rajonagarie
muskuļi ir sasprindzināti, bet palpējot ir sāpīgi jostas skriemeļu smailie izaugumi. Akūta lumbago gadījumā sāpes parasti ilgst no dažām dienām līdz 1-2 nedēļām, un bieži pēc slimības akūtas stadijas saglabājas nelielas sāpes jostas un krustu apvidū muguras slodzes laikā.
Слайд 26
Hronisku muguras sāpju sindroms var vai nu sākties
pakāpeniski ar dziļām sāpēm jostas apvidū, vai arī izveidotis
pēc akūta lumbago uzliesmojuma. Sāpes pastiprina mugurkaulāja slodze, ja strādā ar saliektu muguru. Kustību apjoms ierobežots nedaudz. Sāpes parasti rodas jostas apvidus fleksijas un ekstenzijas kustību laikā.
Слайд 27
Diska mediānā trūce attītās strauji pēc mugurkaulāja slodzes
vai traumatizācijas. Rodas sāpes jostas apvidū, kuras izplatās pa
gūžu joslas un abu kāju mugurējo virsmu un anoģenitālo apvidu. Jušanas traucējumus (anestēziju, analgēziju) atrod gūžu joslas un kāju mugurējā virsmā, kā arī anoģenitālajā apvidū. Tipisks mediānās trūces simptoms ir kāju paraparēze. Izzūd Ahileja cīpslu refleksi, mēdz būt arī iegurņa orgānu darbības traucējumi.
Слайд 28
Diska paramediānās trūces gadījumā simptomi ir līdzīgi, bet
simptomi izpaužas asimetriski- tikai vienā kājā.Ir šļauganā parēze distālajās
kāju muskuļu grupās. Visbiežāk izveidojas pēdas ekstenzoru parēze vienā pusē.
Слайд 29
Ārstēšanā lieto gan konservatīvas , gan arī ķirurģiskas
metodes. Parasti vispirms cenšas izmantot konservatīvas metodes, izņemot tos
gadījumus, kad masīvi paramediāni disku izvelvējumi vai trūces saspiež muguras smadzenes un zirga asti-indicēta neatliekama operācija. Konservatīvai terapijai jābūt kompleksai- medikamentus, fizikālā terapija ,ortopēdiska un kurortoloģijas ārstēšanas metodes.
Слайд 30
Slimības akūtajā stadijā nepieciešams ievērot gultas režīmu, sevišķi
stingri tas jāievēro starp skriemeļu trūces gadījumā, jo pastiprināta
slodzē var palielināties trūces izmēri un pastiprināties saknīšu sāpes.
Слайд 31
Guļvietai jābūt pilnīgi līdzeni, pagalvim jābūt zemam .Gultas
režīms jāievēro, līdz pilnīgi izzūd sāpes guļus stāvoklī .Slimniekam
atsākot staigāt, slodzi palielina pakāpeniski. Atveseļošanas periodā jāizvairās no ilgstošas mugurkaulāja slodzes vertikālā stāvoklī, nedrīkst celt vai nest smagus priekšmetus, izdarīt straujas mugurkaulāja kustības. Ieteicams vairākas reizes dienā atgulties līdzenā guļvietā.
Слайд 32
Medikamenti-pretsāpju, pretiekaisuma preparāti. Slimības akūtajā fāzē –dehidratācijas terapija,
lai mazinātu spinālā nerva un tā apvalku tūsku. Glikokortikoīdi.
Слайд 33
Saknīšu sindroma ārstēšanā liela nozīme ir blokādēm, jo
tās samazina kairināto nervu elementu uzbudināmību.
Слайд 34
Fizikālās terapijas veidu izvēlas atkarībā no slimības stadijas
un procesa lokalizācijas. Saknīšu sindroma ārstēšanā izmanto visus fizikālās
terapijas veidus. Visbiežāk lieto dažādas lokālas siltuma procedūras, kam piemīt analgizējoša un pretiekaisuma iedarbība tās pazemina muguras muskuļu tonusu, uzlabo asinsriti.
Слайд 35
Operatīvās terapijas mērķis ir saspiestā nerva atbrīvošana –
to panāk, ekstirpējot diska trūci un bojātā diska želatīnveida
kodolu. Ja izveidojušās sekundāras reaktīvas izmaiņas spinālajā nervā, tā apvalki stipri sabiezēti un ap nervu radušies epidurāli saaugumi, var turpināties ilgstošas saknīšu sāpes arī pēcoperācijas periodā