Презентация на тему Starptautiskās ekonomiskās attiecības. Starptautiskās tirdzniecības teorijas

tirdzniecības teorijas:
Absolūto priekšrocību teorija
Relatīvo (salīdzināmo) priekšrocību teorija
Modernās starptautiskās tirdzniecības

teorijas:
Hekšera-Olina modelis
Leontjeva paradokss

tātad viena valsts var kļūt bagātāka tikai uz citu

valstu rēķina. Tātad nepieciešams stiprs valdības aparāts, kas nodrošina valsts izaugsmi un aizstāv valsts intereses, piedaloties pasaules bagātību prdalīšanā.

Asociējot valsts pārticību ar dārgmetālu daudzumu valstī, merkantīlisti sprieda:

jāeksportē pēc iespējas vairāk, bet jāimportē pēc iespējas mazāk, jo tas ienes valstī naudu
valstij jāuzkrāj zelts un sudrabs
jāeksportē tikai gatavā produkcija, jāimportē tikai resursi
jāizveido stingra valsts kontrole ārējās tirdzniecības jomā (praktiski - ar kvotu, tarifu un citu tirdzniecības politikas instrumentu palīdzību jāuztur pozitīva tirdzniecības bilance, jāaizliedz koloniju tirdzniecība ar citām valstīm izņemot metropoliju, aizliegt privātpersonām zelta izvešanu u.t.t.)

Ekonomiskā sistēma sastāv no 3 sektoriem:
Ražošanas sektors
Agrārais sektors
Ārvalstu kolonijas

sistēma funkcionē nepilnas nodarbinātības apstākļos, kuras rezultātā, papildus zelta

pieplūdums savienojoties ar papildus nenodarbinātajiem palielinās produktivitāti.
 
-   Merkantīlisms nepieņem, ka bagātība var augt ne tikai uz pasaules resursu bagātības rēķina, bet arī uz “pievienotās vērtības” rēķina.

Šīs teorijas rezultātā valstu ārējo tirdzniecību ierobežoja mākslīgas tirgus barjeras un dažādie valstu tirdzniecības likumi, kas pārklājās, atradās pretrunā viens ar otru.

–zelts –plūsmas”

teorijas

Valstij izdevīgi pārdot preces, kuru ražošanā tai ir absolūtās

priekšrocības – spēja saražot preces ar zemākām izmaksām nekā citā valstī.

ABSOLŪTĀS PRIEKŠROCĪBAS NOSAKA:

✔ valsts ģeogrāfiskais stāvoklis;
✔ klimatiskie apstākļi;
✔ ražošanas resursu pieejamība;
✔ tehnoloģija.

Darba dalīšanas priekšrocības ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskajā līmenī.

Tējas valstis

Naftas valstis Elektronika Biopreperāti
Kafijas valstis Dimantu valstis Automobīļu būve Farmācija
Rīsa valstis

Kāpēc tirgojas valstis, ja šo absolūto priekšrocību nav?

ražošanas izmaksu attiecības tajās atšķiras, tad katras valsts rīcībā

ir salīdzināmā priekšrocība, proti, tai vienmēr būs tāda prece, kuras ražošana būs efektīvāka nekā citu preču ražošana, pastāvot esošajām izmaksu attiecībām dažādās valstīs

tirgošanās pamatā ir dažādu preču ražošanas izmaksu starpība un nevis šo izmaksu absolūtais lielums

Starptautiskā tirdzniecība → racionālāka resursu izmantošana → ekonomiskā efektivitāte

RELATĪVO (SALĪDZINOŠO) PRIEKŠROCĪBU TEORIJA D.Rikardo (1772 – 1823)

divējādi:
no darba izmaksu ekonomijas viedokļa,
no patēriņa palielināšanas viedokļa

Teorijas trūkumi

Neņem vērā transporta izdevumus, kuri var padarīt tirdzniecību par neefektīvu pat tad, ja valstij ir salīdzināmās priekšrocības konkrētās preces ražošanā;
Ignorē ārējās tirdzniecības ietekmi uz ienākumu sadali valsts iekšienē, cenu un darba algu svārstībām, inflāciju un starptautisko kapitāla kustību;
Vadās no tā, ka eksistē tikai viens ražošanas faktors – darbs;
Vadās no tā, ka pastāv pilnīga nodarbinātība;
Neizskaidro tirdzniecību starp aptuveni vienādām valstīm.

apvieno starptautiskās tirdzniecības efektivitāti un valsts nodrošinātību ar ražošanas

faktoriem.

dažādu preču ražošanā izmanto nevienādas ražošanas faktoru proporcijas;
valstu nodrošinātība ar ražošanas faktoriem ir dažāda;
izskaidro cenu atšķirības dažādās valstīs pirms tās iesaistās ārējā tirdzniecībā


Šodien daudzas industriāli attīstītas valstis, kas ir līdzvērtīgi nodrošinātas ar ražošanas resursiem, intensīvi tirgojas savā starpā.

pirms tās iesaistās ārējā tirdzniecībā
Izskaidro, kāpēc darba ražīgums

dažādās valstīs atšķiras
Norāda uz to, ka valstīm ir atšķirīga relatīvā nodrošinātība ar ražošanas faktoriem, kas, savukārt, ietekmē izmaksas konkrētajās nozarēs

2 x 2 formātā:

Divi ražošanas faktori (piem., kapitāls un

darbs)
Divas preces Prece Y (piem., automobīļi) un Prece X (piem., tekstilizstrādājumi)
Divas valstis (valsts B ir industriāla valsts (kapitālietilpīga), un valsts A - zemāk attīstīta (darbietilpīga) valsts)

tai ir ražošanas faktori ar relatīvo pārpalikumu, un importē

tās preces, kuru ražošanai tai relatīvi trūkst ražošanas faktoru.

Valsts A

teoriju:

tā ne tikai atzīst, ka tirdzniecības pamatā ir salīdzināmās

priekšrocības, bet arī nosaka salīdzināmo priekšrocību cēloņus – atšķirības valstu nodrošinātībā ar ražošanas faktoriem.
Teorija pamatojas ne tikai uz faktoru darbs, bet ietver ar kapitālu un zemi.

par ASV, parādīja, ka neskatoties uz to, ka ASV

tika uzskatīta par relatīvi ar kapitālu bagātu valsti, tā eksportēja darbietilpīgas preces un importēja kapitālietilpīgas preces.

To skaidro ar :

Pēckara periodā ASV izmantoja stingru protekcionisma politiku.
ASV centās ievest lētākās dabiskās izejvielas.

Raymond Vernon

1. JAUNS PRODUKTS
Produkta starptautiskais dzīves cikls sākas

attīstītā valstī tirgū ieviešot jaunu, inovatīvu produkciju.
Labāk situētie klienti daudz labprātāk iegādāsies un vēlēsies izmēģināt jaunu, dārgu produktu.
Šī posma nobeigumā var sākties eksports uz citām ražošanas valstīm. Citās attīstītajās nācijās ir patērētāji ar līdzīgām vēlmēm un ienākumiem, kas padara eksportēšanu par vieglāko pirmo soli internacionalizācijas procesā.
Konkurenci sagādā daži vietēji spēlētāji, kas ražo paši savus unikālus produktu variantus.

NOBRIEŠANA
Eksports uz attīstīto valstu tirgiem laika gaitā pieaug,

padarot ekonomiski iespējamu un dažkārt politiski svarīgu ražošanas uzsākšanu vietējā līmenī.
Produkta dizains un ražošanas process nostabilizējas.
Ārvalstu tiešās investīcijas mazina vienības izmaksas, jo samazinās darbaspēka un transportēšanas izdevumi.
Ārzemju ražošanas struktūrvienības apkalpo vietējos tirgus, aizvietojot eksportu no uzņēmuma valsts.
Šajos svešajos tirgos parādās konkurence no vietējiem uzņēmumiem. Sāk augt pieprasījums pēc eksporta uz valstīm ar mazākiem ienākumiem.

PRODUKTS
Šī posma gaitā galvenie tirgi tiek piesātināti. Uzņēmums vairāk

koncentrējas uz izmaksu samazināšanu, nevis uz produkta papildu īpašību izstrādi. Rezultātā produkts un tā ražošanas process paliek aizvien standartizētāks.
Darbaspēku ir iespējams aizvietot ar kapitālu. “Ja tiek pilnībā izmantota mēroga ekonomija, galvenais arguments par labu kādas vietas izvēlei ir darbaspēka izmaksas.”
Lai atspēkotu cenu konkurenci un pārvarētu tirdzniecības barjeras, ražošana tiek pārcelta uz valsti ar zemākiem ienākumiem.
Pieprasījums pēc oriģinālā produkta uzņēmuma valstī samazinās pēc jauno tehnoloģiju ieviešanas. Mehānismi, kas veic ražošanas darbības, bieži vien paliek valstī, kur tehnoloģija sākotnēji ieviesta.

pēc pieņēmuma, ka pasaules tirgū konkurē firmas, nevis valstis
Uzņēmuma

konkurētspēju nosaka:
tirgus konkurences mehānisma īpatnības, kurā uzņēmums darbojas;
pozīcija, kādu uzņēmums ieņem šajā tirgū.


Faktori, kas ir vissvarīgākie konkurences priekšrocībai vairumā nozaru, it sevišķi nozarēs, kas visbūtiskākās ražīguma pieaugumam progresīvā ekonomikā, ir nevis mantoti, bet radīti valsts ietvaros ar tādu procesu palīdzību, kas plaši atšķiras dažādās valstīs un nozarēs